Sākot interesēties par tēmu- skolēna, pedagoga, vecāku mijiedarbības modelis-, es saskāros ar divu zinātnieču, Gunas Svences un Lidijas Božovičas, darbiem. Abas sievietes ir ieguvušas doktora grādu psiholoģijā un aktīvi strādājušas psiholoģijas jomā. Būtiskākā atšķirība starp viņām ir tā, ka L. Božoviča savu ieguldījumu šajā nozarē devusi par dažiem desmitiem gadu agrāk. L. Božoviča dzīvojusi laikā no 1908 - 21.VI.1981. Dzimusi Kurskā, nākusi no ierēdņa ģimenes. Bijusi L. Vigotska iemīļotākā studente (viņa vadībā arī veikusi savu pirmo zinātniecisko pētniecību). Viņas darbs, kuru ņēmu par pamatu zinātnieces viedokļa izklāstei, „Personība un tās veidošanās skolas gados” (Личность и ее формирование в детском возрасте), pirmpublicējumu pieredzēja 1968. gadā. Tātad L. Božoviča bijusi padomju psihologs. Viņas galvenais interešu loks- pedagoģiskā un bērnu psiholoģija. Šajā sfērā Barkoviča uzrakstījusi darbus par bērna personības attīstības problēmām, viņa motivācijas formēšanos, eksperimentālajā pētniecībā- par afekta izraisītiem konfliktiem, pašnovērtējuma izlīdzināšanos bērna vecumā, personības ievirzi, harmoniskas personības formēšanas noteikumiem u.c. Lai gan jau monogrāfijas „Personība un tās veidošanās skolas gados” tulkotāja sniegtajā priekšvārdā minēts, ka aizritējušos gados mainītas skolu mācību programmas un atsevišķas tēzes un hronoloģiskie dalījumi jau šobrīd šķiet apstrīdami, tomēr turpat arī seko paskaidrojums, ka šim zinātnieces darbam joprojām liela loma, jo centusies tvert aplūkotās parādības to dialektiskajā mainībā un norādījusi uz šādas mainības pastāvēšanu. L. Božovičas monogrāfija piedzīvojusi vairākkārtējus izdevumus, jo attiecīgs skolēna- pedagoga mijiedarbības modeļa pētījuma klāsts psiholoģijā nav bagātīgs. …
