Sociālo pētījumu metodes

Izvēli starp vienu vai otru metodi nosaka pētāmās problēmas veids, tēma un citi faktori. Ja pētījums neprasa dziļāku izpēti ilgākā laika posmā, tad var izmantot pirmo veidu, lai lieki netērētu laiku. Dažkārt praktiskākā iespēja daudz ko nospēlē lēmumu pieņemšanā [Sullivan, 99.,100.lpp.].

Posmā kad ir nodefinēts kā tiks atrisināta pētījuma problēma ir jānoskaidro kā tad tiks īstenots pats process, ir jārada veids kā sasniegt pētījuma mērķi. Ir vairāki veidi kā šo procesu izpildīt, t.i., jāizdomā kā noteikt variācijas, ko pētīt un kādu pētījuma tehniku izvēlēties?
Measurement (mērīšana) attiecas uz procesu, kad jānosaka vai kaut kas pastāv vai cik daudz no tā pastāv, piemēram, dzimums, vecums utt. Sampling (izlase) izlemj kas tieši tiks novērots. Vēlāk pētītājam jāizlemj kāda tehnika (observational technique) tiks izvēlēta, lai veiktu novērošanu. Šis lēmums izriet no pētījuma problēmas un pieejamajiem resursiem. Var izmantot eksperimentu, apsekošanu, novērošanu dabā un jau esošus datus.

Kad ir izvēlēta konkrētā datu vākšanas tehnika ir jāķeras pie tās izmantošanas un reāli jāvāc dati. Šim procesam jāvelta liela uzmanība, jo jebkura paviršība vai kļūdas ieviešana var apdraudēt visas pūles. Kad dati ir savākti tos vajag izanalizēt, lai iegūtu galveno domu un nozīmi.
Pēc datu savākšanas uz izanalizēšanas pētītājs tos apkopo. Tiek noteikts vai hipotēze ir apstiprinājusies vai nē un izsaka vājības, kuras būtu nepieciešams novērst. Pēc datu apkopošanas tiek izveidoti secinājumi un pētījums tiek nodots pasūtītājam vai publiskots [Sullivan, 105.-107.lpp.].
…