Ārējās ekonomiskās attiecības.
Jo plašāk izvēršas ārējās ekonomiskās attiecības- jo aktuālāka kļūst starpvalstu naudas norēķinu problēma.
No pagājušā gadsimta otrās puses līdz Pirmajam pasaules karam bija ieviests zelta standarta maksājuma veids. Vai nu ar zelta monētām vai banknotēm, kuras brīvi varēja mainīt pret zelta monētām. To sauca par zelta monētu standartu.
Pēc Pirmā pasaules kara notika pāreja uz papīra naudas emisiju- bez jebkāda sakara ar zeltu, bet vairākās valstīs radās tāda kā nostaļģija pēc šīm monētām, tika ieviesti jauni veidi, piemēram, zelta stieņi, tomēr arī šī standarta „mūžs” bija īss, atkal banknotes „svinēja uzvaru.”1
Bretonvudsas valūta: tā sāka darboties ar 1947.gada 1.martu. Tika radīta starpvalstu regulējama valūtas sistēma, kā arī dibināts Starptautiskais valūtas fonds, kas gādāja par valūtas sistēmas stabilitāti, kārtību starptautiskajos norēķinos, kā arī sniedza konsultatīvu palīdzību valstīm- fonda dalībniecēm. Vēl tika izveidota Pasaules banka, kuras uzdevums bija sekot līdzi valstu ekonomiskajām izmaiņām, piešķirt mērķa kredītus. …
