Secinājumi.
Šajā laboratorijas darbā es secināju, ka, lai noteiktu precīzu elektroķīmisko ekvivalentu pats galvenais, kas būtu jāņem vērā ir laiks. Veicot eksperimentu, es par to pārliecinājos, jo, neskatoties uz to, kāds bija strāvas stiprums, nemainot laiku elektroķīmiskais ekvivalents bija 3,3*10-7 kg/C, kurš arī ir vistuvākais vara elektroķīmiskajam ekvivalentam 3,294*10-7 kg/C. Bet eksperimentā, kurā tika mainīts laiks, palielināts par 5 min, bija vērojams tas, ka elektroķīmiskais ekvivalents ir daudz lielāks 4,4*10-7 kg/C. Tātad, varam secināt, ka vislielākā nozīme nosakot elektroķīmisko ekvivalentu ir jāpievērš laikam. Es uzskatu, ka mans laboratorijas darbs ir izdevies, ņemot vērā to, ka veicot eksperimentu, es ieguvu vara elektroķīmisko ekvivalentu 3,3*10-7 kg/C, kurš ir gandrīz tāds pats, kāds ir norādīts grāmatā. Bet, lai noteiktu precīzu elektroķīmisko ekvivalentu noteikti ir nepieciešami piemēroti apstākļi, tas viss noteikti ir atkarīgs arī no telpas temperatūras, spiediena un citiem apstākļiem kādi ir nodrošināmi piemērotā laboratorijā. …
Šis ir laboratorijas darbs, kurš tika veikts laboratorijā skolā. Teorētiskais pamatojums Pirmais Faradeja likums: Elektrolīzes procesā uz elektroda izgulsnētās vielas masa ir tieši proporcionāla caur elektrolītu izplūdušajam elektriskā lādiņa lielumam. Elektrolīze:ķīmisks process, kas norisinās pie elektrodiem - anoda un katoda, ja caur elektrolīta šķīdumu vai kausējumu plūst strāva, kā rezultātā vielas tiek sadalītas atsevišķos ķīmiskajos elementos un citos savienojumos. Elektroķīmisko ekvivalentu aprēķināsim pēc formulas: k=m/I*t k – elektroķīmiskais ekvivalents [kg/C] m – uz elektroda izgulsnētās vielas masa [kg] I – strāvas stiprums [A] t – laiks [s]