Author:
Evaluation:
Published: 31.05.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Used
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 1.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 2.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 3.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 4.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 5.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 6.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 7.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 8.
  • Summaries, Notes 'Ievērojamas sprota biedrības ar futbola komandām 20tos gados Latvijā', 9.
Extract

Nozīme
Runājot par biedrības simboliku- tās krās bija balts un melns ar zili dzeltenu rombveida biedrības zīmi
Biedrības devīze „Gut Sport”. Neoficiāls moto, ar ko iegāja Rīgas pilsētas iedzīvotāj apziņā, bija „No pilsētas ciešajiem mūriem uz skaisto Dieva pasauli „Kaisewaldi”’, lai pilsētnieki tur būt saskaņā ar dabu nepiespiestā kustībā- ziemā un vasarā, tīrā un veselīgā gaisā, mežā un svaigā gaisā, dzidros ūdeņos starp gleznainiem krastiem . Kopumā neatkarīgā Latvijā biedrības dalībnieku skaits svārstījies no 100 līdz 150. Jāatzīmē, ka īpaša attieksme klubā bija pret bērniem. Mazturīgo bērniem kluba parka apmeklējums bija bez maksas. Bērniem bija speciāla programma peldētprasmes apguvei. 1927. gadā izveidoja Jaunatnes spēļu sekciju bumbu spēlēm. Kopumā biedrība bija viena no pirmajām, kas sāka attīstīt skolu sportu .

1920-30 gados biedrību vadījuši R. Kovarčiks, H. Agte, K. Agte- vācu tautības inteliģence, valdē darbojusies stāda personība kā Oto Kivuls- populārais vingrošanas, peldēšanas skolotājs, LOK līdzdibinātājs, arī Dž. Dalics un K. Grauers, kas vadījuši I Rīgas atlētu klubu. Biedrībai bijušas spēcīgas saites ar Vācijas, Igaunijas, Lietuvas vācu veidotajā biedrībām, nonākot atkarībā no tām, 1939. gadā biedrība reorganizēta, iegūstot nosaukumu „Rīgas vācu sporta biedrība”, kas notika pēc sabiedrības protestiem pret arhaisko nosaukumu, līdz ar to saturu, tomēr vācisko stāju biedrība nezaudēja nekad. Tā konsolidēja vācu sabiedrību ne vien Latvijā, bet arī Baltijā. Pēc kara biedrības izmantotais parks kļuva par „Spartaka” kompleksu.

Atlants