Ja ņemam vērā kristīgo ētiku, tad jebkura iejaukšanās cilvēka dzīves ceļā ir nosodāma. Ja cilvēka stunda bija, un tajā paredzēta viņa nāve, vai ārsti ar savu aparatūru un radinieki ar mīlestību nenodara tikai ļaunu, neļaudami mierīgi mirt. Bībelē teikts: “Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt. Sal.māc.3:2,3.” /1.569./
Varbūt slimība un nepanesamas sāpes pirms nāves ir cilvēka likteņa sastāvdaļa. Veicot eitanāziju mēs iejaucamies liktenī un, kas zina, varbūt pakļaujam mirstošo vēl lielākām un ilgākām mokām... “Ja kādam sāp,…
