Kā dzīvē, tā arī literatūrā jūtu un prāta sadursme ir neizbēgama. Protams, ka vissāpīgāk to izjūt tieši sievietes. Atziņa “Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri” bieži arī piepildās, taču vienmēr ir izņēmumi. Vai pretējā gadījumā dzīve būtu tik interesanta? Grūto izvēles problēmu ir analizējuši daudzi latviešu rakstnieki, no kuriem minami R. Blaumanis, Rainis, R. Ezera un citi. Jūtas – tā gandrīz vienmēr ir mīlestība, prāts – tā var būt izvēle par labu bagātībai, citu laimei, savai vai kāda cita dzīvībai.
Viens no darbiem, kurā spilgti atklājas konflikts starp mīlestību un veselo saprātu, ir R. Blaumaņa “Purva bridējs”. Kristīnei jāizšķiras – vai nu mīlestība un nebūt ne tik rožaina dzīve kopā ar uzdzīvotāju Edgaru, vai nu turīga dzīve bez raizēm un uztraukumiem, taču bez Edgara. Tātad viņai jāatbild uz mūžam aktuālo “nauda vai mīla”? Kristīnē uzvar jūtas, kas man liekas nepieņemami. Kas tad īsti ir mīlestība? Vai tā ir to vērta, lai visu mūžu ciestu? Es tā nedomāju. Pirmkārt, mīlestība agri vai vēlu beidzas, lai kā arī to negribētos. Mīlestība ir akla. Vai aklais zina pareizo ceļu, kur iet? Nē. Un ar šo atbildi viss ir izteikts. …
