Sensorā sistēma ir nervu elementu sakopojums,kurš nodrošina kairinātāja iedarbības uztveršanu , iegūtās informācijas analīzi un sajūtu formēšanu.Ir sensorās sistēmas , kuras kalpo ārējās vides analīzei. Tās ir redzes , dzirdes , taustes, ožas, garšas un temperatūras sensorās sistēmas. Iekšējās vides analīzei kalpo vestibulāra, proprioreceptīvā un visceroceptīvā sistēma.[3;169]
Redzes sistēma.
Cilvēkam viena no nozīmīgākajām sensorajām sistēmām ir redzes sistēma.
Redzes sistēmas perifērā daļa sastāv no acābola optiskās sistēmas, no receptorā aparāta, kā arī no bipolāro, horizontālo, amakrīno, ganglināro šūnu. Acābola optiskajā sistēmā ietilpst radzene, priekšējās kameras šķidrums, lēca un stiklveida ķermenis. Receptorais aparāts sastāv no apmēram 120.miljoniem nūjiņu un 6.miljoniem vālīšu. Bipolāro, horizontālo, amakrīno un ganglionāro šūnu tīkls veic redzes informācijas primāro apstrādi. Te notiek kontrastu izdalīšana, ko sekmē ganglionāro šūnu apļveida mozaīka un laterālā novērošana – uzbudinātais receptors ar kolaterāļu starpniecību samazina blakus esošā receptora uzbudināmību. No receptoršūnām ir atkarīga gaismas kairinātāju šķirta uztvere vai to saplūšana. …
