-
Emocionālās smadzenes
New
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Emocionālās smadzenes | 4 |
| 2. | Perifērā nervu sistēma | 5 |
| 3. | Centrālā nervu sistēma | 6 |
| 4. | Neirotransmiteri | 8 |
| 5. | Emocionālo smadzeņu modeļi | 9 |
| 6. | Vēsturiskie modeļi | 10 |
| 7. | Mūsdienu emociju smadzeņu modeļi | 12 |
| 8. | Lokacionisma pieeja | 14 |
| 9. | Attīstības aspekts | 15 |
| 9.1. | Emocijas un smadzeņu attīstība | 15 |
| 10. | Amigdala un baiļu emocija | 17 |
| 11. | Salas garoza un riebuma emocija | 18 |
| 12. | Citas emocijās iesaistītās smadzeņu struktūras | 19 |
| 13. | Konstrukcionisma pieeja | 20 |
| 14. | Psiholoģiskais konstrukcionisms | 21 |
| 14.1. | Pamata afekts (Core affect) | 21 |
| 14.2. | Konceptualizācija (Conceptualization) | 21 |
| 14.3. | Izpildfunkciju uzmanība (Executive attention) | 21 |
| 14.4. | Valoda | 21 |
| 15. | Emociju neirālie tīkli | 22 |
| 16. | Smadzeņu pusložu specializācija emociju apstrādē | 23 |
| 17. | Labās puslodes hipotēze | 24 |
| 18. | Valences hipotēze | 26 |
| 19. | Pieejas–izvairīšanās hipotēze | 27 |
| 20. | Smadzeņu pusložu specializācijas teoriju kopsavilkums | 28 |
| 21. | Kopīgās reprezentācijas emociju uztverei un izpausmei | 29 |
| 22. | Transkraniālā magnētiskā stimulācija (TMS) | 30 |
| 23. | Spoguļneironi un emocijas | 31 |
| 24. | Cilvēka spoguļneironu sistēma | 32 |
| 25. | Spoguļneironi emociju atpazīšanā | 33 |
| 26. | Pierādījumi no TMS un smadzeņu bojājumu pētījumiem | 34 |
| 27. | Spoguļneironu nozīme emociju izpratnē | 35 |
| 28. | Emociju neiroķīmija | 36 |
| 29. | Dopamīns un atalgojuma sistēma | 37 |
| 30. | Opioīdu sistēma | 38 |
| 31. | Serotonīns un noradrenalīns | 39 |
| 32. | Oksitocīns un sociālā uzvedība | 40 |
| 33. | Oksitocīna ietekme uz emociju uztverei | 41 |
| 34. | Emociju neiroķīmijas kopsavilkums | 42 |
| Literatūras saraksts | 43 |
Ikdienas valodā emocijas bieži tiek saistītas ar sirdi. Mēs sakām, ka cilvēkam ir salauzta sirds, sirds noslīgst, sirds ir smaga vai arī sirds alkst pēc kā. Kā jau tika aplūkots iepriekš, sirdij patiešām ir nozīme emocionālajos procesos. Tomēr mūsdienās zinātnieki zina, ka tieši smadzenes kontrolē sirds un asinsvadu sistēmas darbību. Tādēļ, runājot par emocijām, precīzāk būtu teikt, ka galvas smadzenes un sirds darbojas ciešā savstarpējā mijiedarbībā.
Attīstoties metodēm, kas ļauj novērot smadzeņu darbību, afektīvo procesu pētnieki ir ievērojami paplašinājuši izpratni par smadzeņu nozīmi gan emociju veidošanās procesos pašā indivīdā, gan citu cilvēku emociju uztverē. Ir vairāki būtiski iemesli, kāpēc nepieciešams izprast, kur un kā smadzenēs norisinās emocionālie procesi. Viens no svarīgākajiem ir izprast emocionālās pieredzes individuālās atšķirības un emociju apstrādes traucējumus, piemēram, depresiju un trauksmi.…
















































