Termins „statistika” (latīņu val. „status”) nozīmē noteiktu lietu stāvokli. Pašreiz terminu „statistika” lieto dažādās nozīmēs:
Par statistiku sauc īpašu praktiskās darbības nozari, kura nodarbojas ar statistisko datu iegūšanu, apstrādi un analīzi;
Par statistiku sauc zinātni, kura izstrādā teorētiskos atzinumus un metodes, kuras izmanto statistikas praksē;
Par statistiku bieži sauc statiskos datus, kuri uzrādīti uzņēmuma, organizācijas, nozares atskaitēs, publicēti krājumos un presē. Dati ir statistiskā darba rezultāts.1
Statistikas zinātnei piemīt vairākas īpašības:
1.statistika pēta nevis atsevišķus faktus, bet masveida sociāli ekonomiskās parādības un procesus, kuri parādās kā daudzi atsevišķi fakti, kuriem piemīt kā individuālas, tā ari kopējas pazīmes.
2.Statistika pēta vispirms sabiedrisko parādību un procesu kvantitatīvo pusi konkrētos vietas apstākļos un laikā, tas ir, statistikas priekšmets ir sociāli ekonomisko parādību lielums un skaitliskās attiecības, to sakarību un attīstības likumsakarības. (piemēram, iedzīvotāju materiālās labklājības līmenis, iedzīvotāju skaits utt.)
3.statistika raksturo sabiedrisko parādību struktūru.
4.statistika atspoguļo sabiedrisko parādību raksturīgās izmaiņas telpā (teritoriāli) un laikā. …
