Šajā novelē minētas vairākas mīlestības: ģimenes savstarpējā saikne, kā arī sievietes un vīrieša mīlestība. Bet priekšplānā izvirzīta divu jauniešu mīlestība – Edgara un Kristīnes.
R. Blaumanis dziļi un izjusti stāsta par divu jauniešu Edgara un Kristīnes traģisko, citu cilvēku nesaprasto mīlestību. Šī mīlestība ir sarežģīta, “šķēršļiem” pilna.
Līdz ar lielo Edgara dzeršanu, kāršu spēli, muižā viņu nevisai ieredzēja. Daudzreiz viņš sevī bija nolēmis laboties, tomēr pēc rakstura, būdams vājš, viņam pietrūka gribasspēka. Vienīgais cilvēks, kurš ticēja Edgara solījumiem laboties un bija pret viņu draudzīgs, bija Kristīne. Viņu starpā bija nodibinājusies draudzība jau kopš bērnības, vēlāk mīlestība, taču Kristīnes māte meitu brīdināja no ļaunā likteņa un nelaimīgās kopdzīves, kas viņu sagaida, ja apprecēsies ar Edgaru. Edgara sāncensis bija Akmentiņš – vietējais skolotājs, jauniešu kora vadītājs, kurš arī bija ieskatījies Kristīnē.…
