“Maģiskā kultūra”, kā to nosauc Jansons, ir piederējusi katras tautas gara noteiktam posmam, kas šajā gadījumā tiek raksturots kā “primitīvā cilvēka gara īpatnības”. Maģija kā dominējošais kultūras faktors, kas kļūst par kārtotājfaktoru ne tikai saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē, bet aptver arī estētisko, reliģisko dzīvi… Šajā gadījumā Jansons izslēdz tikai tautas ētisko dzīvi (par to tiks runāts velāk).
Maģijas pētniecība, pēc Jansona, saistās ar tālaika gara un ideoloģijas pētniecību, kas pilnībā kalpo par tālāko katras tautas kultūras attīstību.
Maģija tiek definēta kā līdzeklis, ar kura palīdzību primitīvais cilvēks ietekmē cilvēka vai dabas ritumu, lai vai nu sev iegūtu kādu labumu vai arī atvairītu kādu ļaunumu un pārnest to uz kādu citu cilvēku. Pēc klasiskā principa tiek arī nodalīta baltā un melnā maģija.…
