Fragmentā no darba Vācu Ideoloģija. ‘Feierbahs. Matreālistiskā un ideālistiskā uzskata pretstats.’, Markss izvērš filozofijas kritiku, kas, viņaprāt, valdījusi līdz viņam un noteikusi sabiedrības intelektuālo dzīvi un pret nostāda tām savu skatījumu. Markss sāk ar ekskursu atsevišķu filozofu un intelektuālo strāvojumu idejās un to, kādas nostādnes ir to pamatā. Filosofija lidz šim, Marksaprāt, ir nodarbojusies, kā viņs saka, tīra gara sfērā, un ar vienām spekulatīvām sistēmām ticis mēģināts atspēkot otras, kaut arī pamatos tās ir dibinātas Hēgeļa fislosofijas garā, par pamatprincipu izvēloties kādu mistifikāciju, kas nedibinās cilvēka materiālas eksistences nosacījumos. Šadu ideoloģisko ‘karu’ markss uzskata par neproduktīvu, jo kā viena, tā otra ideju sistēma izmanto tas pašas abstraktās premisas, kas šo savstarpējo diskusiju atstāj vien jēdzienisku operāciju līmenī. …
