-
Krāslavas pils un bibliotēka
Research Papers8 Design, Architecture, Art, History, Culture
Nobeigumā pāris secinājumi par apskatīto objektu. Lai arī ir skaidrs, ka Krāslavas pils un bibliotēka, ir būtiskas Latvijas kultūras un arhitektūras vēstures daļas, netiek pilvērtīgi izmantoti resursi, lai veiktu vēl vairāk uzmērījumus, korservēšanas un restaurēšanas darbus. Lasot I. Lancmanes materiālu, radās pārliecība par to, ka šis kultūras piemineklis, 20.gs. ticis degradēts neizglītotības dēļ.
Savukārt pēc Sanitas Ošes bildēm spriežot, saglabājušies interjera dekori visai
niecīgā skaitā (vai arī tie vēl nav pilnībā atsegti) un tie netiek uzturēti pietiekami
adekvātos apstākļos, respektīvi, telpas netiek kurinātas un netiek bieži apsekotas, lai gan ir novērsta iespēja kādam nelabvēlim telpās iekļūt. Pēc izlasītās informācijas apkopošanas var secināt, ka ēkas celtas baroka stilā, taču tās ar laiku ir pārveidotas atbilstoši īpašnieku iecerēm, jau vēlāko stilu ietvaros, piemēram, klasicismā.
Savukārt interjerā ir bijis pat austrumnieciskas iezīmes, kas šobrīd ir tikai nojaušamas, bet ne skaidri konstatējamas, kas veidojis interesantu stilu sajaukumu, ko šobrīd grūti aptvert. Ir pieejamas tikai informācijas „drupatas“ par šiem objektiem mūsu gadsimta literatūra, tādēļ, ja vēlas tēmu pētīt paplašinātāk, tad noteikti jāmeklē informācija arhitektūras un vēstures arhīvos, īpaši tas attiecas uz bibliotēkas ēku.…
Krāslavas pilsētas vēsture ir sena, tās novads apdzīvots jau vismaz 10. gs. un 12. gs. ietilpis Jersikas valstī. 1558.gadā ordeņa mestrs Vilhelms Firstenbergs šeit izmitināja savu bruņinieku Engelbertu Plumperu, 1569. gadā Krāslavu mantoja jaunais karaļa Sigismunda Augusta Kurzemes hercogistes kanclers Mihals Brunovs. 1603. gadā Sigismunds III akceptēja Brunovu dzimtas īpašuma tiesības, taču 1636. gadā Krāslava kopā ar folverkām tika pārdota Līdinshauzeniem-Volfiem, kuri 1676. gadā īpašumu uzdāvināja Janam un Mariannai Kossām no Prūsijas (karaļa apstiprinājums 1681. gadā). 1725.gadā īpašums nonāk Hutenu-Čapsku īpašumā. Taču šī referāta ietvaros tiks apskatīts laika posms, kad minētā teritorija piederēja grāfu Plāteru dzimtai, tātad no 1729. gada. Konkrēti no Krāslavas pils kompleksa tiks apskatīti divi objekti, kas ir celti ar baroka stilam raksturīgajām iezīmēm, - pils un bibliotēka. Abas ēkas tapušas pēc itāļu arhitekta A. Parako projektiem, kas nav vienīgie viņa projekti Krāslavā .
PDF formāts.
