Ministre uzsver, ka koru kustībai ir paredzēts atbalsts arī jaunajā pamatizglītības standartā, tas nav tieši saistīts tikai ar mūzikas novirziena skolām.
Noklausoties interviju ar ministri 16.05., dzirdama plaša un profesionāla izglītības jautājumu izpratne. Ministre gan paziņo, ka neatcels lēmumu par finansējuma pārtraukšanu specializētajās skolās, bet cenšas izvērtēt situāciju. 45 skolas, 19 no tam – ar mūzikas novirzienu, patērē papildu 4 miljonus eiro gadā. Ministre pierāda, ka šīm skolām nav atdeves, jo mazs procents turpina apgūt specialitāti. Viņa uzsver, ka apzinās mūzikas attīstošo lomu, bet ir neapmierināta ar to, ka visi netiek vienlīdzīgi līdzdotēti, ka šo skolu tīkls nepārklāj visu valsti vienmērīgi. Protestētāju viedoklis ir saprotams, jo bez iepriekšējas mūzikas apguves no 1.klases, gandrīz neiespējami ir nokomplektēt mūzikas speciālās skolas.
Jau jūnijā ministre solās turpināt dialogu ar skolām un rast katram jautājumam labāko risinājumu. Redzot ministres I.Šuplinskas darbību, tūlītēju atsaukšanos problēmu risināšanā, arī nopietno izpratni izglītības jautājumos, gribas ticēt, ka, lai cik rūgtas ir saknes, darba augļi var izradīties saldi.
…
Izglītības jautājumi pašreiz ļoti aktuāli, ik uz soļa skan neapmierinātība par nesakārtoto skolu tīklu, par izglītības sistēmas reformas nepilnībām, par mācību procesa pāreju uz kompetenču apguvi, mūžīgs ir jautājums par skolotāju profesionālo atbilstību savam amatam, par nepietiekamo finansējumu, par zemo zināšanu līmeni atsevišķās mācību iestādēs. Kā redzam, problēmu daudz un aizvien rodas jaunas. Izglītības sistēmas vadītāji mainās, un katrs jaunais ministrs ar savu darbošanos grib ieviest ko jaunu, cenšas uzlabot sistēmas darbu. Izglītības virsuzdevumu nosaka tas, ka esam Eiropas Savienībā un, veicot pārmaiņas, jāpanāk, lai izglītības diplomi tiek atzīti visa pasaulē, it īpaši Eiropas Savienībā, tāpat jāprot integrēt Latvijas jauno paaudzi vienotā izglītības ieguves sistēmā.
