-
E.Ādamsons "Sava ceļa gājējs"
Askolda nākošā apņemšanās ir mainīt savu kūtrību un neuzņēmību. Tāpēc Askolds apņemas katru rītu celties pulksten četros, lai nomazgātos aukstā ūdenī, ko vienmēr bija ienīdis darīt, kā arī sākt cītīgi mācīties Franču valodu. Askolds arī nolemj vairāk interesēties par sievietēm tādējādi domā, ka varētu pārvarētu kautrību un iepazīties ar Kseniju. Askolds nolemj iepazīties ar kādu skaistu taču pastulbu meiteni vārdā Ieva Lāpa. Viņa pirmie mēģinājumi ar Ievu iepazīties gāja grūti, taču beigu beigās viņam tas izdevās. Viņi kopīgi ēd saldējumu, braukā ar trolejbusu un Askolds dara visu lai ieinteresētu Ievu. Nākošajā dienā Askoldam pat nenojaušot ir ieradusies Ksenija un viņam nākas iepazīties ar viņu savās netīrajās drēbēs un briesmīgajā izskatā. …
Astoņpadsmit gadus jaunais Askolds Kalnamala izlaiduma vakarā pazaudēja savu ‘’Zaļo Grāmatu’’. Ļoti satraukts viņš cenšas šo grāmatu atrast, un ierauga ka tā ir nonākusi pie trīs meitenēm. ‘’Draugu’’ mudināts Askolds šo grāmatu atgūst, bet viņi arī grib zināt , kas ir šajā grāmatā rakstīts. Tajā grāmatā ir rakstīts par Askolda tā sauktajiem draugiem, kurus pat īsti nevar nosaukt par draugiem- Orestu un Ģediminu un par to kā viņi izturas pret Askoldu, kā viņš ar tiem iepazinies un kādēļ viņš ar tiem turpina draudzēties pēc tā kā viņi izturas pret Askoldu. Visas kņadas vidū Askoldam izdodas aizmukt projām. Dodoties mājup Askolds aizdomājas par sevi un lietām kas ar viņu notiek, un saprot ka vēlas mainīt sevi un savu raksturu. Domādams par to visu Askolds atceras vēstures skolotāja teikto : ‘’Cilvēkam ir griba, ja viņš grib, tad var visu!’’ un tieši tas Askoldu iedvesmo mainīties. Askolds pārdomādams vēstures skolotāja teikto un savu apbrīnas objektu (Marko Polo) rakstura stingrību nolemj Zaļajā grāmatā turpmāk sākt rakstīt pavēles sev. Viņš ieraksta sev pavēli audzināt savu gribu ,lai tā kļūtu stipra un nelokāma.
