Aspazija ir izcila dzejniece, viņa spēj aizkustināt ikvienu sirdi, kurai patīk pārdzīvot sevī citu līdzcilvēku pārdzīvojumus. Es pati esmu šāds cilvēks, tieši tāpēc manī raisās tik daudz nezināmu izjūtu raugoties uz šī darba nosaukumu, bet nezinot, kas mani sagaida. Zinot, ka šo krājumu dzejniece ir rakstījusi savā mūža nogalē, jādomā, ka katrā dzejolī, katrā vārdā būs jaušama viņas vientulība, viņas brīvība, viņa pati.
Krājums ir sadalīts trīs nodaļās. Katrai nodaļai savs nosaukums. Jau pašā sākumā ir pateikts, ka krājums veltīts “Dzejas ziedonim un jaunībai” un paskaidrots:
“Un pār visu spīd saule trejkrāsaina:
Drīz zila,
Drīz zaļa,
Drīz sarkana.”
Pēc šīm rindiņām jādomā, ka tās varētu būt trīs dzīves posmi – trīs saules, bet kura ir kura? Zinot Aspazijas raibo likteni jāsecina, ka zilā saule ir bērnība, kad viņa iepazina vēju, zaļā saule ir jaunība, kad iepazina Raini un mīlestību, sarkanā saule ir brieduma gadi, kad dzejniecei nācās pārdzīvot visas likstas, kas atgadījās kopā ar Raini un izjust patiesu vientulību. Katra nodaļa ir organiska visa krājuma sastāvdaļa, jo caur krājuma nodaļām Aspazija rāda liriskā varoņa attīstību, maiņu un kustību.…
