Visspilgtāk šajā novērojumā parādās Margaretas Māleres aprakstītais fenomens – rapprochment. Bērns gan skrien pakaļ mātei un grib, lai viņa pievērš viņam uzmanību, gan skrien prom no mātes un cenšās panākt savu patstāvību. Šo konflikta atspoguļojumu var novērot 17-26 minūtē, kad bērns mēģināja pats izņemt konfekti no iepakojuma.
Bērnam ir novērotas problēmas ar valodas lietošanu un saprašanu. Bērns nelieto vārdu es, lieto tikai darbības vārdu infinitīvus, lieto lietvārdus tādā formā, kurā to ir pēdējo reizi dzirdējis – “konfektīti”, “džemperīti”. Bērns nespēj (vai arī nevēlas?) uzturēt sarunu, neuzdod jautājumus, neveido vārdu salikumus. Ir grūtības atcerēties jaunus vārdus (29-31 minūtes). Bērns izmanto tikai vienkāršākos un pazīstamākos vārdus. Bērns pauž savu nepiekrišanu ar vārdu “nē” un savu nepatiku vai uzbudinājumu ar “rūcošām” skaņām. Tas liecina par to, ka bērnam netika parādīts cits veids kā var paust savas emocijas un jūtas.
To, ka bērns “rūc” var skaidrot ar atdarināšanas fenomenu. Mājās ir suns, un, iespējams, ka bērns ir iemācījies atdarināt šīs skaņas tieši no viņa.
Analizējot bērna uzvedību pēc Džona Boulbija pieķeršanās teorijas, var secināt, ka bērnam ir izveidojusies ambivalentā piesaiste. …
