-
Jaunā strāva
Ko darīja?
Jaunās strāvas galvenais uzdevums bija jaunu, sociālpolitisku ideju popularizēšana, kuras atbilstu pašreizējajai ekonomiskajai un politiskajai situācijai.
Centās pašizglītoties un izglītot pārējo tautu.
Jaunstrāvnieki aktualizēja sociālā taisnīguma problēmas.
Jaunstrāvnieki nepievērsās Latvijas autonomijas un nacionālajam jautājumam, tomēr ietekmēja tautas politiskās apziņas un kultūras veidošanos.
Kur popularizēja idejas?
Jaunstrāvnieki propogandēja savas idejas un uzskatus laikrakstā «Dienas Lapa»(1886-1897), kā arī dažādās biedrībās.
Dienas Lapa bija viens no populārākajiem laikrakstiem latviešu valodā. Un šīs dienas avīzes redaktori tās pastāvēšanas laikā bija arī jaunstrāvnieki.
Kad beidzās kustība?
1896. un 1897. gadā sākās strādnieku streiki virknē rūpnīcu Rīgā, pieprasot darba apstākļu uzlabošanu, emancipāciju, brīvības u.tml., ko varas iestādes sasaistīja arī ar jaunstrāvnieku darbību. 1897. gada vasarā lielāko daļu zināmāko jaunstrāvnieku varas iestādes arestēja par pretvalstisku aģitāciju un 1899. gadā tiesāja. Daļai izdevās no aresta izvairīties un emigrēt, vēlāk vairumam iekļaujoties sociāldemokrātiskajā kustībā, bet kustība kā tāda bija likvidēta.
…
Jaunā strāva ir kritiski uz sabiedrības modernizāciju orientēta reformistiska latviešu literātu un mākslinieku sabiedriska kustība. 20.gs. 80., 90. gados radās un darbību sāka jaunā strāva – jauna sabiedriski politiskā kustība. Jaunā strāva vienoja jauno latviešu inteliģenci, kura aizrāvās ar sociāldemokrātu idejām. Jaunā strāva bija pirmā sabiedriskā kustība, kurā aktīvi līdzdarbojās sievietes.