Zinātniski formulējot, aborts ir grūtniecības mākslīga pārtraukšana. Tā ir operācija, kuru veic līdz 12.grūtniecības nedēļai. Augļa daļas no mātes ķermeņa tiek izvadītas ar mehānisku medicīnas instrumentu palīdzību. Tā rezultāts ir ne vien atbrīvošanās no topošā cilvēka, bet arī iemesls, kā dēļ sieviete var palikt neauglīga.
Grūtniecības pārtraukšana vienmēr ir bijusi aktuāla tēma, par ko diskutēt. Un vienmēr ir bijis tā, ka viedokļi sabiedrībā dalās, turklāt dalās polāri – vieni atbalsta, citi – pilnīgi noliedz, nesaskatot un par pamatotu neuzskatot nevienu argumentu, kas varētu novest sievieti līdz šādai rīcībai.
Ir ļoti grūti noteikt striktu robežu – tas ir labi vai slikti.
Līdz 20.gs 70.gadiem aborti tika aizliegti ar likumu, vēlāk sākās abortu legalizācija – tie tika atļauti līdz noteiktam grūtniecības periodam.
Un arī šeit savs vārds ir sakāms ētiķiem un morāletologiem, jo būtībā neviens nevar noteikt to robežu, kad zigota pārvēršas par mazu dzīvību.
Pētot sabiedrības locekļu viedokļus šajā jautājumā, jāsecina, ka ir divu dažādu pozīciju piekritēji. Kā jebkurā jomā, ir konservatīvi noskaņoti cilvēki un, protams, arī tādi, kuru uzskati ir brīvāki (liberāli).
Konservatīvi noskaņotā sabiedrības daļa abortus noraida no morālā viedokļa, kam par pamatu kalpo apgalvojums, ka tiek iznīcināta nevainīga dzīvība.
Konservatīvais viedoklis balstās uz morāles un tikuma normām, kas iestrādājušās sabiedrībā laika gaitā un tagad piedzīvo vērtību maiņas draudus, kā arī uz tradicionālo katoļu mācību, kas sludina 10 Dieva baušļus, no kuriem viens skan: „Tev nebūs nokaut!”.
…
