Daudzas mašīnu detaļas, konstrukcijas un metāla izstrādājumi ekspluatācijā pakļauti triecienveida (dinamiskai) slodzei. Tādā gadījumā lietojamo materiālu nevar raksturot statistiskajās pārbaudēs iegūtie mehānisko īpašību rādītāji, jo ir, piemēram, metāli, kuri stiepes pārbaudē uzrāda plastiskumu, bet trieciena iedarbībā tie izrādās trausli. Te ir jānosaka metāla spēja pretoties triecienveida slodzei, t.i. metāla stigrība. Sevišķi liela nozīme stigrības noteikšanā ir oglekļa tēraudu raksturošanai, kuri, mainot ekspluatācijas apstākļus, viegli pāriet no sīksta stāvokļa trauslā.