Es bieži vien vēl šobrīd saskaros ar šādiem teikumiem, kad sūdzos par savām problēmām, vai kādam vienkārši gribu “izkratīt sirdi”. Bieži vien šo noraidījumu dēļ pat izdomāju to labāk nedarīt, jo tas vēl jo vairāk pasliktina pašapziņu un spēju strādāt ar sevi un attīstīt savu dzīvesspēku.
Manuprāt, dzīvesspēka koncepts ir kaut kas ļoti svarīgs, indivīda attīstībā un psiholoģiskajos procesos. Skolās ar šo konceptu vajadzētu vairāk strādāt un skolotājiem būtu pašiem vairāk jāizglītojas par šo tematu, lai viņi kā sava veida autoritāte varētu palīdzēt skolēniem. Skolotājam būtu jāspēj pamanīt skolēnā kādas izmaiņas, bet nedrīkst nonākt otrā galējībā un kaut ko pārprast. Cilvēka un vides faktori šajā tematā praktiski ir noteicošie. Skolas ir viena no vietām, kur cilvēks savos pirmajos dzīves gados ap sevi veido sava veida informācijas burbuli. Veidojas pirmās draudzības, pirmās uzticības, dažkārt arī pirmās mīlestības. Manuprāt dzīvesspēks ir viens no pozitīvās domāšanas stūrakmeņiem. Es daudz ikdienā izmantoju sarkasmu vai jokojos, ka viss ir slikti, bet dziļi sirdī esmu optimiste un katru notikumu – labu vai ļaunu, uztveru kā kaut ko, kam bija lemts notikt, lai tur vai kas.
…
