Smalkā un aizliegtā valoda
Basil Bernstein, sociolingvists, savos pētījumos atklājis, ka strādnieku šķira runā lieto aizliegtos kodus, bet vidusšķira smalkos. Taču tas nav tieši saistīts ar šķiru sistēmu, bet gan ar grupas ciešumu. Jo ciešāka, tradicionālāka, noslegtāka ir grupa, jo vairāk tā cenšas izmantot aizliegtos kodus. Jo mainīgāka, mobilāka, bezpersoniskāka ir grupa, kas raksturīgs vidusšķirai, jo smalkāka ir tās valoda. Strādnieku šķira ir ierobežota runā ar aizliegto kodu, kad vidusšķira var lietot gan aizliegto, gan smalko kodu.
Aizliegtais kods ir vienkāršāks nekā smalkais, tam ir vienkāršāka sintakse un tam ir mazāks vārdu krājums.
Aizliegtais kods ir tendēts uz orālo izpausmi, tuvāks prezentācijas kodiem, bet smalkais kods ir rakstāms, tas ir piemērotāks reprezentācijām.
Aizliegtais kods ir pārmērīgs, paredzams, smalkais ir daudz grūtāk paredzams.
Aizliegtais kods ir orientēts uz sociālajām attiecībām, bet smalkais – indivīda slēpto nodomu virzīšanu.
Aizliegtie kodi sasaistās ar neverbālajiem kodiem. Smalkie kodi mazina neverbālās komunikācijas nozīmi, tieši tāpēc tos izmanto rakstos.…
