Pasaules filozofijas apjēgums saistāms ar filozofisko izglītību. Tas ir sistematizēts filozofisko zināšanu kopums. Tā ir šo zināšanu apgūšanas un filozofijas speciālistu sagatavota sistēma. Katrs filozofs ieņem savu pozīciju un stilu filozofijā, viņam ir savs pasaules un filozofijas apjēgums, kuram savas īpatnības, un ko viņš cenšas pierādīt un aizstāvēt. Līdz 19. gs. II pusei filozofijas izpratnei galvenokārt bija vispārizplatīta nozīme, bet turpmāk par tās galveno uzdevumu kļuva kvalitatīvu speciālistu sagatavošana filozofijas zinātnes jomās. Pasaules filozofiskā apjēguma īpatnības saistītas ar filozofisko pasaules uzskatu. Katrs pasaules uzskats pēc būtības un funkcijas atbilst kādam no filozofijas virzieniem vai novirzieniem – pamatā materiālisma un ideālisma vēsturiskajos posmos. Ļoti aktuāla vienmēr ir bijusi filozofijas mācība par cilvēka dabu un būtību, tā saucamo, filozofijas antropoloģiju. Tas ir 20. gs. ideālisma virziens. Pasaulē pastāv daudzas filozofijas biedrības, kuras pēta pasaules filozofijas apjēguma īpatnības.…
