-
16.-17.gadsimta kolonijas
Nākamajos gadsimtos Eiropas valstis niknā konkurencē sadalīja jaunatklātās teritorijas, ignorējot to pamatiedzīvotāju intereses un tiesības.
Savu rīcību eiropieši iztēloja par civilizācijas izplatīšanas misiju.
Tomēr jau 18. gadsimta vidū dažas pakļautās teritorijas izrādīja vēlmi atbrīvoties no metropoļu varas.
Angļu kolonisti Ziemeļamerikā bija pirmie, kas pasludināja savu koloniju neatkarību.
19. gs. pirmajā pusē no spāņu varas atbrīvojās Latīņamerikas tautas.
Arī jaunizveidotās nacionālās valstis – Vācija un Itālija – tiecās iegūt kolonijas.
Taču pasaule jau bija sadalīta un jaunpienācēju pretenzijas izraisīja starptautiskus konfliktus.
17. gadsimtā senākajām aizjūras koloniju valstīm Venēcijai, Dženovai, Portugālei un Spānijai pievienojās arī Anglija, Francija un Nīderlande. Aizjūras tirdzniecība un kolonijas tika uzskatītas par ātrāko līdzekli turības sasniegšanai.
…
17. gadsimtā Rietumeiropa kļuva par pasaules valdnieci. Sākās koloniālisma laikmets, kas turpinājās līdz pat 20. gadsimtam. Portugāļu, spāņu, holandiešu, angļu un franču tirgotāji, tiecoties pēc zelta, garšvielām un citām dārgām precēm, izveidoja tirdzniecības faktorijas visos kontinentos. Ap 1700. gadu Eiropas valstis bija radījušas pasaules mēroga koloniālās impērijas, kuru teritorijas daudzkārt pārsniedza metropoles platību. Tās ieguva milzīgu peļņu no starptautiskās tirdzniecības un koloniju izmantošanas. Nākamajos gadsimtos Eiropas valstis niknā konkurencē sadalīja jaunatklātās teritorijas, ignorējot to pamatiedzīvotāju intereses un tiesības. Savu rīcību eiropieši iztēloja par civilizācijas izplatīšanas misiju. Tomēr jau 18. gadsimta vidū dažas pakļautās teritorijas izrādīja vēlmi atbrīvoties no metropoļu varas. Angļu kolonisti Ziemeļamerikā bija pirmie, kas pasludināja savu koloniju neatkarību. 19. gs. pirmajā pusē no spāņu varas atbrīvojās Latīņamerikas tautas.
