-
Recenzija par izrādi "Atsaldētais"
Izrāde ir noderīga arī tādā ziņā, ka tā atklāj ebreju tradīcijas un uzskatus, parāda to, kā tie mainījušies 100 gadu laikā.
Grūti pat iedomāties, kas man šajā izrādē nepatika, ja nu vienīgi nedaudz traucēja aktiera Gata Malika pārāk lielā iejušanās „blatotāja” lomā, tēlojot „Atsaldētā” mazmazmazmeitas topošo līgavaini, bet varbūt lugā tas tā bija paredzēts un viņš tikai labi darīja savu darbu. Bet katrā ziņā man šis tēls likās nedaudz pārspīlēts. Un vēl viens mīnuss izrādes pilnīgai izbaudīšanai bija tas, ka sēdējām tādās vietās, kur nav īpaši laba redzamība un izrāde bija jānoskatās no augšas, kas protams ir nedaudz savādāk, nekā sēžot paralēli skatuvei, jo aktieri savus skatienus uz augšu nevērš, bet spēlē tiem skatītājiem, kuri sēž pretī, bet tas jau nav pašas izrādes trūkums.
…
Luga stāsta par kādu mūsdienīga modeļa ebreju ģimeni, kura pa televizoru nejauši uzzina sensacionālas ziņas - ka atrasts cilvēks, kurš bijis iesaldēts Antarktīdas ledājos vairāk kā 100 gadu un, pēc ķermeņa atsaldēšanas, ir devis dzīvības pazīmes. Pēc neilga brīža pie ģimenes durvīm atskan zvans un tiek paziņots, ka atsaldētais vīrietis ir viņu radinieks. „Atsaldētais” ir pārliecināts, ka joprojām dzīvo iepriekšējā gadsimtā. Viņam nav ne jausmas, cik ļoti pasaule ir mainījusies, tāpēc ģimenei tiek piedāvāta iespēja viņu izmitināt savās mājās un palīdzēt iejusties mūsdienu pasaulē, bet, lai to izdarītu, viņiem ir daudz kas jāmaina, kā piemēram, mājas dizains, drēbes un ieradumi, lai tie būtu pēc iespējas līdzīgāki pagājušajam gadsimtam. Tas protams liek šaubīties par piedāvājuma pieņemšanu, taču 3 miljonu kompensācija naudaskārajai ģimenes galvai uzreiz atviegloja izvēli par sievas vecvectēva izmitināšanu.
