-
Attīstošo mācību idejas - L.Zankovs, V.Davidovs, D.Eļkoņins
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ieskats attīstošo mācību pirmsākumos | ||
| Salīdzinājumi | ||
| Attīstošo mācību ideju mērķis | ||
| Svarīgi jautājumi par attīstošo mācību iespējām un ietekmi uz bērnu | ||
| Attīstošo mācību ideja, koncepcija, tās paudēji | ||
| ‘’ Eksperiments ‘’ |
Ideja aizstāt mācību standartu skolu ar brīvas attīstības skolu izskan jau kopš pagājušā gadsimta beigām, to uzņem ar līdzjūtību, atbalstu, entuziasmu, BET nekas netiek darīts un ātri vien viss atgriežas vecajās sliedēs, jo netiek pietiekami pārliecināta sabiedrība un skolas.
50. gadu beigās – 60. gadu sākumā Maskavas psihologu kolektīvs Eļkoņina un Davidova vadībā uzsāka teorētisku un praktisku pētījumu ciklu. Pēc tā rezultātiem 80. gadu sākumā tika izstrādāta relatīvi pabeigta attīstošo mācību teorētiskā koncepcija.
Attīstošo mācību teorētiski pamatota un praktiski pārbaudīta modeļa eksistence ļāva izstrādāt organizācijas līdzekļus un metodes masveida skolas apstākļiem.
Protams, attīstošo mācību tehnoloģijas izstrāde vēl ir tālu no pilnības, taču pašlaik tā ļauj realizēt attīstošo mācību idejas masveida skolu apstākļos, kas ir spēcīgs stimuls šīs tehnoloģijas attīstīšanai, realizācijai un pilnīgošanai.
Attīstošo mācību koncepcijas autori un izstrādātāji neatklāja šo mācību tipu – tas pastāvēja un pastāv neatkarīgi no jebkādas koncepcijas. Taču viņi bija pirmie, kas mēģināja izveidot attīstošo mācību teorētisko modeli, līdz ar to tās kļuva pieejamas ierindas skolotājiem, kas paši nespēj radīt pedagoģiskos šedevrus, taču, apgūstot attīstošo mācību tehnoloģiju, var kļūt par tās meistariem.
…
Mūsdienu skolas galvenais mērķis – nodrošināt skolēniem noteikta zināšanu, prasmju un iemaņu līmeņa apguvi, kas viņiem būs vajadzīgas profesionālajā, sabiedriski politiskajā un ģimenes dzīves jomā. Vienu no pirmajiem mēģinājumiem praktiski realizēt attīstošo mācību idejas veica Zankovs. Vigotska pieeju 60. gadu sākumā formulēja Eļkoņins. (..) Tā radās attīstošo mācību pamats, saskaņā ar kuru bērns ir nevis skolotāja apmācošo iedarbību objekts, bet subjekts, kurš pats mainās mācību procesā.
