Konstitūcija ir valsts svarīgākais likums, to izvērtējot ir jāvadās no juridiskajiem kritērijiem.1
Latvijas valsts konstitūcija, ko sauc arī par Latvijas Republikas Satversmi, tika pieņemta 1922.gada 15.februārī Latvijas Satversmes sapulces kopsēdē. No sākuma, kad tika pieņemta Satversme, tai bija 7 nodaļas un 88 panti, vēlāk 1998. gadā Saeima pieņēma nodaļu "Cilvēka pamattiesības” līdz ar to tagad tai ir 8 nodaļas un 116 panti.
1934. gadā Satversmes darbība tika daļēji apturēta un, laika posmā no 1990.gada 4. maija līdz 1993.gada 4. jūlijam parlaments tās darbību atjaunoja.
Latvijas Republikas Satversme tika izstrādāta pamatojoties gan uz tā laika Vācijas konstitūciju (t.s. Veimāras konstitūcija), gan Vācijas atsevišķu pavalstu konstitūcijām, Francijas konstitūciju, kā arī papildināja ar Šveices Konfederācijas pamatlikumu. Taču visas šīs konstitūcijas sen vairs neeksistē.2
Latvijas Satversmes veidošanā izmantoja tieši šos dokumentus, jo starptautiskai situācijai bija liela nozīme tās izveidē un politiķi vēlējās ietvert vairākus likumdošanas ideālus vienā.…
