Katrs cilvēks visas dzīves garumā sastopas ar dažāda veida krīzēm lielākām vai mazākām, stiprākām vai vieglākām, ilgstošām vai ātri pārejošām. Krīzes var klasificēt daudz un dažādi, bet krīzes negatīvās vai pozitīvās ietekmes pamatā ir cilvēka uztvere un skatījums uz esošo situāciju, notikumu.
Manuprāt, jebkura krīze, kas ir smaga notikuma, pārdzīvojuma vai cita nopietna iemesla seka, nav krīze un dzīves beigas pati par sevi – tā ir cilvēka iztēlē un iedomās rādītā grūtā situācija, kuru viņš, nabadzītis, nevar pārvarēt un dēļ tā moka sevi ilgu laiku. Šajā brīdī viņam blakus ir jābūt eņģelītim, lai atgādinātu, ka cilvēkam no visiem dzīves gadījumiem un negadījumiem tiek dots tikai tas, ko viņš var paciest un izturēt. Īstā problēma slēpjas cilvēka prātā...…
