Secinājumi
Latvijas ekonomiskās izaugsmes galvenie rādītāji šobrīd ir iepriecinoši – iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums ir straujākais kopš 2012. gada sākuma – bezdarba līmenis ir zemākais piecu gadu laikā, kā rezultātā pieaugusi arī nodarbinātība, un līdz ar ienākumu kāpumu vērojams arī
kreditēšanas kāpums gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām. Diemžēl reģionu griezumā joprojām vērojamas nozīmīgas atšķirības.
Kurzemes reģionā IKP bija svārstīgs. Tā pieaugums vairāk bija novērojams perioda beigās. Reģiona īpatnība - samērā strauja ekonomiskā attīstība notika divos attīstības centros - Liepājā un Ventspilī, kur tika radīta lielākā daļa reģiona pievienotās vērtības, bet lauku teritorijās bija
novērojama sociāla un ekonomiska depresija.
Zemgales reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju attiecībā pret valsts vidējo IKP ir samazinājies no 11.3% 2014. gadā līdz 10,5% 2015. gadā. Reģiona IKP rādītāju ietekmēja lielais lauksaimniecības nozares īpatsvars reģionā. Rīgas tuvums rada iespēju paplašināt Zemgales reģionā ražotās produkcijas noieta tirgu, taču tas ir saistīts arī ar darbaspēka plūsmu uz Rīgu un šobrīd neveicina uzņēmējdarbības attīstību šajā reģionā. Turklāt reģiona attīstības centra - Jelgavas - lielākie rūpnieciskās ražošanas uzņēmumi bija saistīti ar Krievijas tirgu un pēc 1998.
gada Krievijas finanšu krīzes nav spējuši pārorientēties uz citiem produkcijas noieta tirgiem.…
