Evaluation:
Published: 29.09.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 1.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 2.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 3.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 4.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 5.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 6.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 7.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 8.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 9.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 10.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 11.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 12.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 13.
  • Research Papers 'Socioloģijas attīstības etapi', 14.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    2
2.  Socioloģijas pamatlicēji    3
3.  ASV    5
4.  Amerikāņu sociologi    7
5.  Itālija    9
6.  Mūsdienas socioloģija    10
7.  Secinājums    13
8.  Izmantotā literatūra    14
Extract

Termins socioloģija (latīņu val. Societas – sabiedrība, grieķu val. Logos – vārds mācība) nozīmē mācība par sabiedrību.
Socioloģijas pirmssākumi meklējami 19.gadsimta vidū. Uzskata, ka šo terminu pirmais ieviesis franču filosofs Ogists Konts 1839.gadā.
Viens no galvenajiem vai pats nozīmīgākais atslēgas vārds socioloģijā ir „sociālais” kā vienas sabiedriskās dzīves puses raksturojums. Uzskata, ka šo terminu savos darbos dažādā jēdzieniskā izpratnē ar terminu „sabiedriskais” lietojis vācu filosofs Kārlis Markss.
No O. Konta laikiem līdz mūsu dienam noris socioloģisko zināšanu pašapzināšanās process. Uz 20. gadsimta sliekšņa vēl reti kurš atzina socioloģijas kā patstāvīgas zināšanu virzienu statusu. Liela mērā tieši tādēļ franču sociologs Emils Dirkems (1858-1917) sarakstīja pazīstamo socioloģisko atīdi par pašnāvību. Franču pētnieks tiecās pierādīt socioloģijas patstāvīgas iespējas šīs sociālas parādības izskaidrošanā, veidojot kvantitatīvās metodoloģijas pamatprincipus, kuri atbilstu vispārpieņemtajiem zināšanu zinātniskuma kritērijiem. 20.gs. dažādu virzienu ietvaros pakāpeniski tapa fundamentālas izskaidrošanās paradigmas.…

Author's comment
Atlants