Jau latviešu sakāmvārds “Labāk cirvis bez kāta nekā vīrs bez prāta” liecina cik svarīgi ir cilvēkam tieši domāt, jo dažādas negaidītas situācijas var pārvarēt tieši ar domāšanu. Prāts tas ir mūsu zināšanas un domas. Domas neienāk cilvēkā pašas no sevis. Tās var iegūt tikai nopietnā darbā, pašam kādā nozarē strādājot. Domas iegūst, sevi izglītojot, turklāt nepārtaukti izglītojot. Rodas jautājums, kas tad ir vairāk vajadzīgs zināsānas vai domāšanas spēja. Manuprāt, vajadzīgas ir abas, bet uzskatu ka cilvēka domātspēja ir svarīgāka nekā zināšanu iekalšana. Domātspējīgs cilvēks tās zināšanas, kuru viņam trūkst, apgūs ātrāk un vieglāk. Pastāvīgas un patstāvīgas domāšanas spēja ir tā kas veido indivīdu, personību un ļauj cilvēkam izlausties no vienveidības un pelēkuma loka, kas apņem mazāk domājošus cilvēkus. Domas veido katra cilvēka iekšējo pasauli, kurā viņš nepārtaukti dzīvo. Tikai to, ko cilvēks domās izdzīvo var pārvērst darbībā un tālak darbības rezultātos. Tātad prāts bez rokām nav iedomājams. Ar domāšanu vien akmeni no ceļa prom grāvī iebīdīt nevar. Domai jāpāriet aktīvā darbībā.
Domas augstāko lidojumu, kas kādam cilvēka piemīt, mēs saucam par prātu.
Man šķiet, ka patiesi gudram cilvēkam piemīt kās iekšējs spēks tieši nepakļauties kādiem gataviem uzskatiem, bet pašam radīt savas atziņas. …
