-
Norēķinu karšu tirgus attīstības tendences Latvijā
Kredītkaršu, mūsdienu izpratnē, pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, kad 1914.gadā ASV viesnīcu ķēdes un naftas privātfirmas sāka tās izsniegt saviem klientiem. Tās bija kartona taisnstūra kartes, kuras varēja izmantot kā maksāšanas līdzekli savu preču tirgū.
Jau pēc gada - 1915.gadā vairākas viesnīcas, veikali, telegrāfijas un dzelzceļa kompānijas saviem klientiem piedāvāja kartes un kredīta pakalpojumus.
Pēc 14 gadu attīstības perioda - 1928.gadā kompānija Farrington Manufacturing Bostonā sāka izdot pirmās embosētās metāla kartes, kuras pēc izmēra un pildāmajām funkcijām jau bija līdzīgas mūsdienu norēķinu kartēm. Uz šīm kartēm tika embosēta klienta informācija, kuru tirgotājs ar speciālu iekārtu nokopēja uz īpaši sagatavota čeka.
1940.gadā ASV bankas uzsāka izsniegt saviem klientiem papīra dokumentu, kuru vietējos veikalos varēja izmantot kā skaidras naudas ekvivalentu. Savukārt 1946.gadā Fletbush National Bank (ASV) pirmo reizi tika izmantota maksājumu ķēde, kas šobrīd darbojas visā norēķinu karšu biznesā. Džons S.Biggins, National Flatbush Bank kredītu speciālists, izveidoja sistēmu, izmantojot kredītu shēmu „Charge-it”. Sistēmas ietvaros, vietējie preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji pieņēma no klientiem kvītis, tad nodeva tās bankai, kas, ieturot komisiju, tās apmaksāja no klientu kontiem.…
Zinātniski pētnieciskā darba tēmas „ Norēķinu karšu tirgus attīstības tendences Latvijā” izvēli noteikusi interese par Latvijas norēķinu karšu tirgus pirmsākumiem un attīstību. Tēmas aktualitāti pamato Latvijas norēķinu karšu biznesa īpaši straujā izaugsme pēdējo gadu laikā. Darba mērķis ir, liekot uzsvaru uz Latvijas situāciju, izklāstīt norēķinu karšu sistēmas pamatprincipus, tai skaitā detalizētu norēķinu karšu klasifikāciju, izsniegšanas nosacījumus, kā arī banku, karšu īpašnieku un sabiedrības kopumā, ieguvumus. Lai sasniegtu minēto mērķi ir apkopota un analizēta informācija masu mēdijos un globālajā tīmeklī, kā arī izmantota latviešu un ārvalstu autoru publicētā literatūra. Izvirzītā hipotēze darba izstrādes rezultātā nav apstiprinājusies. Es uzskatu, ka veicot sabiedrības izglītošanu, kā arī maksimāli samazinot krāpniecisko darījumu apjomu, Latvijā būtiski palielinātos norēķinu karšu un ar tām veikto transakciju īpatsvars. Tas nodrošinātu ērtākus un drošākus norēķinus sabiedrībai, samazinātu skaidras naudas apgrozījumu uzņēmumiem, kā arī atvieglotu naudas kustības uzskaiti valstij.
