-
Latviešu leģionāri - varoņi vai upuri
Neskatoties uz to, ka apstākļi abās karotāju pusēs bija ļoti smagi, viņi nezaudēja savu latviskumu, možumu un cerību, jo latvieši centās uzturēt dzīvesprieku, dziedot latviešu tautasdziesmas ierakumos. Manuprāt, to smagos apstākļos nespētu kurš katrs, jo tam ir vajadzīgs spēcīgs gars un neapgāžams mērķis, kurš latviešu leģionāriem bija neatkarīga Latvija. Manuprāt, to nevar izturēt cilvēki, to var paciest tikai varoņi, kādi bija mūsu latviešu leģionāri.
Manuprāt, latviešu leģionāri patiešām ir varoņi, jo spēja stāties pretī tik lielai savienībai kā PSRS. Mums to vienmēr atgādinās 16. marts par to, kā latvieši spēja apvienoties un kā tie cīnījušies par savu valsti- Latviju. Otrā pasaules kara rezultātā Latvija zaudēja 1/3 daļu no saviem iedzīvotājiem, kuri krita dēļ savas valsts. Latviešu leģionāri ir varoņi dēļ tā, lai arī tie cīnījās brālis pret brāli, radinieks pret radinieku, jo tie tika iesaukti gan vācu, gan PSRS armijā, varoņiem bija viens mērķis- PAR BRĪVU UN NEATKARĪGU LATVIJU!
…
Latvija ir zeme, kuru jau kopš seniem laikiem vēlas iekarot kāds, kuram tā nepieder. Spilgti piemēri tam ir Pirmais pasules karš ( 1914. - 1918.) un Otrais pasaules karš (1939.—1945.). Neskatoties uz to, ka karu sekas bija ļoti postošas, latvieši vienmēr ir bijuši gatavi cīnīties par brīvu Latviju. Arī Otrajā pasaules karā latvieši karoja. Latviešu leģionāri bija okupētās Latvijas pilsoņi, kuri karoja Vācijas pusē, ar mērķi izcīnīt brīvu Latviju un padzīt sarkano armiju no valsts. Latvieši karoja gan vācu karaspēka, gan sarkanās armijas pusē. Manuprāt, latviešu leģionāri bija varoņi, jo gan iestājoties brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā vācu armijā viņi devās pretim nezināmajam par to, kas viņus sagaida. Gan puišiem