Protosocioloģijas posms Latvijā. Socioloģija Latvijā sāka attīstīties 20.gs. 60. gadu vidū. Analizējot Latvijas sociālo uzskatu attīstību, ir jāmin, ka Latvijas inteliģence galvenokārt tika balstīta uz Eiropā izdarītajiem pētījumiem, it sevišķi uz 18. un 19.gs. vācu zinātnieku pētījumiem. Tieši uz šiem pētījumiem balstījās latviešu nacionālisma un antifeodālisma idejas. Latviešu tiekšanās iegūt izglītību bija balstīta uz tieksmi iegūt vienlīdzīgas iespējas ar baltvāciešiem. Sevišķi to veicināja avīzes „Latviešu Avīze” iznākšana Jelgavā 1822.gadā, to izdeva vācu garīdznieks. Apgaismības laikmetā tika izdota grāmatas, ko bija sarakstījuši tādi vācu inteliģences pārstāvji, kā Profesor J.G. Eižens (1717-1779) no Pētera Akadēmijas Jelgavā; vēsturnieks H.J. Januss (1753-1821), Rīgas Doma skolas rektors, K.F. Snells (1753-1806), Garlībs Merķelis (1769-1850), W.L. Koenemanis un citi.. Merķeļa grāmatas „Latvieši” (izdota 1796.gadā vāciski un 1905.gadā latviski), Vidzeme senatnē (pirmā un otrā daļa publicētas 1798 un 1799.gadā). Tās atspoguļoja dažādus uzskatus.…
Protosocioloģijas posms Latvijā. Socioloģija Latvijā sāka attīstīties 20.gs. 60. gadu vidū. Analizējot Latvijas sociālo uzskatu attīstību, ir jāmin, ka Latvijas inteliģence galvenokārt tika balstīta uz Eiropā izdarītajiem pētījumiem, it sevišķi uz 18. un 19.gs. vācu zinātnieku pētījumiem. Tieši uz šiem pētījumiem balstījās latviešu nacionālisma un antifeodālisma idejas. Latviešu tiekšanās iegūt izglītību bija balstīta uz tieksmi iegūt vienlīdzīgas iespējas ar baltvāciešiem. Sevišķi to veicināja avīzes „Latviešu Avīze” iznākšana Jelgavā 1822.gadā, to izdeva vācu garīdznieks. Apgaismības laikmetā tika izdota grāmatas, ko bija sarakstījuši tādi vācu inteliģences pārstāvji, kā Profesor J.G. Eižens (1717-1779) no Pētera Akadēmijas Jelgavā; vēsturnieks H.J. Januss (1753-1821), Rīgas Doma skolas rektors, K.F. Snells (1753-1806), Garlībs Merķelis (1769-1850), W.L. Koenemanis un citi..
