I daļa. Naivā reālisma koncepcija
Naivais reālisms ir uztveres un domāšanas princips, kas raksturīgs cilvēkam un liek ticēt, ka mūsu subjektīvā pieredze ir tieša un objektīva realitātes atspoguļošana. Cilvēki, saskaroties ar citu uzskatiem vai vērtējumiem, bieži uzskata, ka viņu pašu uztvere ir taisnīga un precīza, bet citu uztvere – novirzīta vai kļūdaina. Šis fenomens rada pārpratumus, pretrunas un konfliktus, jo ikviens tic, ka redz pasauli tādu, kāda tā patiesībā ir.
Naivais reālisms skaidrojams kā psiholoģiska mehānisma izpausme, kas palīdz cilvēkam orientēties pasaulē, ātri novērtēt draudus un iespējas, taču vienlaikus tas rada kognitīvas kļūdas un subjektīvu aizspriedumu risku. Šis princips ietekmē gan individuālo lēmumu pieņemšanu, gan kolektīvos uzskatus, sociālās normās un starppersonu mijiedarbību.
…
