Olbaltumvielu īpašības:
Olbaltumvielas ir bioloģiski aktīvas tikai temperatūru intevalā 0-40°C. Jau 60°C temperatūrā, kā arī citu fizikālu un ķīmisku faktoru iedarbībā norisinās izmaiņās olbaltumvielu uzbūvē un īpašībās.
Dažas olbaltumvielas ir nešķīstošas, bet lielākā daļa šķīst ūdenī vai elektrolītu šķīdumos, veidojot koloīdus šķīdumus.
Olbaltumvielu pierādīšanai izmanto to spēju denaturēties un arī dažas raksturīgas krāsu reakcijas. Svarīgākās no tām ir:
Biureta reakcija, ar kuru pierāda peptīdsaišu esamību.
Ksantoproteīna reakcija. Olbaltumvielas, kas satur benzola gredzenu, ar koncentrētu HNO3 veido dzeltenu krāsojumu.
Milona reakcija- Olbaltumvielas, kas satur tirozīnu, ar Hg(NO3)2 šķīdumu veido baltas nogulsnes. Karsējot tās kļūst sārtas.
Reakcijas ar vāji saistīto sēru (cisteīna reakcija). Vārot olbaltuvielas kopā ar sārma parākumu un pielejo Pb(CH3COO)2 šķīdumu, rodas brūnas nogulsnes vai brūns krāsojums. Šīs reakcijas raksturīgas olbaltumvielām, kas satur cisteīnu.
…
