Datoratkarība pusaudžu vecumposmā

Latvijā pēdējo gadu laikā datora lietotāju skaits bērnu un jauniešu vidū strauji pieaug. Tehnoloģijas to attīstība un iespējas ieņem nozīmīgu vietu dzīvē. Lietot datoru, internetu, prast strādāt ar programmām ir zināmas vērtības jauniešu vidū. Pārmērīga aizraušanās ar datoru cilvēkam var radīt atkarību, un tā jau ir slimība, tā uzskata speciālisti. Tas ir prestiži, mūsdienīgi, savā veidā pat parāda piederību noteiktai grupai, kurā galvenā vērtība ir šādas prasmes.
Es izvēlējos šo tēmu tāpēc, ka tā ir ļoti aktuāla, jo mūsdienās dators ir neaizstājams informācijas avots, tā lietošana paver plašas iespējas to var izmantot izklaidei, kā arī apgūt vajadzīgās zināšanas ar datora palīdzību. Tā ir pozitīvā puse, bet lielāku ļaunumu nodara negatīvā puse- tas ir atkarības problēmu, kas ir ļoti izplatīts mūsdienu jauniešiem. Datoratkarība, ir tik pat bīstama kā alkoholisms, narkomānija, un tāpēc to nevajadzētu novērtēt par mazāk nopietnu problēmu jauniešu vidū. Atkarība- šo jēdzienu sabiedrībā lieto plaši, apzīmējot jebkuru lietošanas atkarību. Modernās pasaules atkarības: alkoholatkarība, azartspēļu atkarība, datoratkarība, narkoatkarība, nikotīnatkarība, no medikamentiem un, lai cik dīvaini tas izklausītos, arī no darba (darbaholisms), ir problēma ar ko sastopas daudzās ģimenēs un darba kolektīvos. Alkoholismam un narkomānijai pēdējos gados pievienojusies vēl viena grūti ārstējama slimība- azartspēļu atkarība. Veidojas ķēdīte- datoratkarība, spēļu automātu, alkohola un rezultātā- narkotiku atkarība.
Atkarība no datora atšķirībā no azartspēļu izraisītās atkarības, vēl nav iekļauta Pasaules Veselības starptautiskajā slimību klasifikatorā. Taču, pēc Narkomānijas profilakses centrā stāstītā, datoratkarību iecerēts klasificēt kā slimību.
Atkarība ir jūtu slimība un neatkarīgi no tās veida (narkomānija, alkoholisms vai datoratkarība) ietekmēts tiek viens un tas pats atkarības centrs smadzenes. Līdz ar to bērniem, kas bijuši datoratkarībā, vēlāk ir lielākas iespējas nonākt kāda cita veida atkarībā. Dzīve virtuālajā realitātē galu galā var novest līdz vājprātam, parasti tas notiek ar cilvēkiem, kuriem jau iepriekš bijuši psiholoģiski traucējumi. Tas ir akūts psiholoģisks stāvoklis, kas prasa medicīnisku iejaukšanos, galējs saasinājums, kas var būt bīstams dzīvībai, jo cilvēks spēj nodarīt pāri gan sev, gan citiem. …