Nogāžu ģeomorfoloģija

Nogāzēm ir nozīmīga loma ainavā. Zemes virsmu var aplūkot kā plakanvirsmas iecirkņu un nogāžu sakopojumu. Nogāzes ir mainīgs un dinamisks reljefa elements. Morfoloģiski tās mainās no kraujām kalnu nogāzēm līdz pat plakaniem priekškalnu nolaidenumiem. Laika gaitā pa nogāzēm tika pārvietots milzīgs nogulumu un augsnes daudzums gravitācijas un citu eksogēno spēku ietekmē. Daudzveidīga ir nogāžu forma un attīstība.
Nogāzes tieši vai netieši ietekmē cilvēka darbību. Nogāžu slīpums un stabilitāte nosaka piemērotību lauksaimniecībai, mežsaimniecībai vai apdzīvojumam. Cilvēku darbība var izraisīt nogāžu procesa aktivizēšanos, pat dabas katastrofas.
Nogāžu procesi ir jūtīgi pret klimata hidrogrāfiskā tīkla, pazemes ūdeņu režīma izmaiņām, zemes seguma un zemes lietojuma veida izmaiņām.
Arī ar nogāžu procesiem ir saistītas postošas dabas katastrofas. Bieži vien tās nerodas nogāžu evolūcijas ceļā, bet tās izraisa palaidējmehānismi – lietavas, katastrofiska ledāju un sniega kušanas, zemestrīču un vulkāna izvirdumi, kā arī dažādas cilvēka darbības.
Nogāzes ir zemes virsas slīpas plaknes, kam raksturīga noteikta reljefa formu elementu kombinācijas, platība un konfigurācija.
Pēc ģenēzes izšķir primārās un sekundārās nogāzes.
Primārās nogāzes rada procesi, kas sekmē augšupejošu reljefa attīstību: tektoniskie procesi, pozitīvo akumulācijas reljefa formu un erozijas saposmojuma veidošanos.
Sekundārās nogāzes veidojas nogāžu erozijas un primāro nogāžu pārveidošanās rezultātā.
Nogāzes elementi – augšējā krote, nogāzes plakne, pakāje un piekājes nolaidenums. …