Paulu Koelju romāna "Nelabais un senjorita Prima" analīze

Bra­zī­lie­šu raks­tniek Pa­ulu Ko­el­ju ro­māns „Ne­la­bais un sen­jo­ri­ta Pri­ma” ta­pis 2000.ga­dā, tul­kots lat­vie­šu va­lo­dā 2002.ga­dā. Ša­jā ro­mā­nā tiek ru­nāts par zau­dē­ju­mu, bai­lēm no ne­zi­nā­mā un dros­mi mai­nīt sa­vu lik­te­ni, par to, ko katrs cil­vēks spēj, ja vi­ņam tiek do­ta vien­rei­zē­ja ie­spē­ja pie­pil­dīt sa­vus sap­ņus. Ar šo ro­mā­nu raks­tnieks no­slēdz tri­lo­ģi­ju par mī­les­tī­bu (Es sē­dē­ju pie Ped­ro upes un rau­dā­ju), nā­vi (Ve­ro­ni­ka grib mirt) un va­ru (Ne­la­bais un sen­jo­ri­ta Pri­ma) — par pār­bau­dī­ju­miem, kas ne­dē­ļas lai­kā pil­nī­bā iz­mai­na ro­mā­na gal­ve­no va­ro­ņu lik­te­ņus.
Ro­māns stās­ta par pār­bau­dī­ju­miem, ko Viskosas cie­ma­ti­ņa ie­dzī­vo­tā­jiem uz­liek kāds sve­ši­nieks, par to, cik stiprs sa­vā rak­stu­rā spēj būt cil­vēks, kad tam tiek pie­dā­vāts zelts un pil­sē­ti­ņas uz­plau­kums ap­mai­ņa pret vie­nu cil­vē­ka upu­ri, vien­al­ga pret ku­ra pil­sē­ti­ņas ie­dzī­vo­tā­ja nā­vi. Ro­māns at­klāj, ka cil­vēks ir ga­tavs uz vi­su, pat past­rā­dāt no­zie­gu­mu, lai ie­gū­tu sev zel­tu, ba­gā­tī­bu, un vi­ņu ap­tu­rēt var ti­kai bai­les no so­da.…