Cilvēks dzīvo spriedzē starp zemāko (dzīvniecisko, juteklisko) un augstāko (iekšējo, mūžīgo, garīgo, dievišķo) dabu.
Viņa zemākā daba ir viss tas, kas cilvēkā ir kopējs ar dzīvnieku: fiziskais ķermenis, jutekliskums, dziņas, pašsaglabāšanās un pašpārliecināšanās instinkti.
Viņa augstākā daba ir viss tas, kas nodrošina cilvēka īsteno sūtību: tikumības īstenošana caur ticību, mīlestība, kultūra, patiesības meklējumi, tiesību respektēšana.
Pēc savas būtības zemākā daba un augstākā daba ir atšķirīgas, bet augstākā daba dzīves laikā pakāpeniski attīstās no zemākās. …
