Author:
Evaluation:
Published: 03.11.2010.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Used
Time period viewed: 2000 - 2010 years
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 1.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 2.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 3.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 4.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 5.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 6.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 7.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 8.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 9.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 10.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 11.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 12.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 13.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 14.
  • Research Papers 'Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana', 15.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Pētāmā objekta raksturojums    3
  Bezdarbnieku skaita Latvijā prognozēšana    6
  Iegūto prognožu kļūdas un ticamības izvērtējums    10
  Kopsavilkums    11
  Izmantotā lieteratūra    12
Extract

Kopsavilkums
Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kas raksturo katras valsts un tās iedzīvotāju labklājību, tādēļ pieaugošs bezdarba līmenis ir nopietns drauds sabiedrībai kopumā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi sekot līdzi nodarbinātības rādītājiem un regulāri veikt prognozes turpmākajiem periodiem, lai varētu savlaicīgi veikt pasākumus bezdarba ierobežošanai. Ņemot vērā to, ka pētāmais objekts pieder makro videi un to ietekmē gan sociālie, gan ekonomiskie faktori, ir būtiski saistīt šos procesus ar pētāmo objektu un tā izmaiņām. Šajā darbā bezdarbnieku skaits tiek prognozēts izmantojot ikmēneša datus, ko publisko Latvijas Republikas Nodarbinātības Valsts Aģentūra. Par prognozēšanas dinamikas rindas sākumu tika izvēlēts 208. gada maijs, kad bezdarba līmenis sāka pieaugt, tātad tiek apskatīta progresējoša attīstības tendence.
4. attēlā redzami prognožu dati, kas iegūti izmantojot atšķirīgas prognozēšanas metodes. Pirmā, statistiskā metode, sniedz salīdzinoši optimistiskus rezultātus, taču ir mazāk uzticama, jo bezdarbs ir sociāli ekonomisks process, kas nemēdz attīstīties matemātiskā progresijā. Šī iemesla dēļ tiek veikta otrā prognoze, pielietojot trenda modelēšanas metodi.

Author's comment
Atlants