Sadomāju aiziet uz krāmu tirgu, dažreiz tur labas lietas var dabūt. Ir ļoti saulains pavasaris, zied ceriņi un ķirši, lakstīgalas dzied ievās. Dažādu tautību cilvēki cenšas ko nopārdot kaulējas un bļaustās. Eju garām kādai vecai sievietei, kas pārdod eņģeļu spārnus un viņa man tos piedāvā nopirkt. „Es Tev pārdošu mazlietotu spārnu pāri ar tiem tu varēsi lidot.” Nodomāju ko gan es varētu darīt ar šiem spārniem, tie izskatās kā tie, kurus lielveikalos pārdod uz Ziemassvētkiem. Parasti, no zosu spalvām, kuras sastiprinātas pie kartona un vēl pietam lietoti. Viņa uzstājīgi teica, lai tos nopērku, ka nenožēlošu. Tā arī nopirku tos spārnus. Mazlietots spārnu pāris. Sadomāju tos izmazgāt. Rūpīgi, ar sūkli un ziepjūdeni tīriju spalvas, pēc tam iznesu tos ārā žāvēties.
…
