Cilvēkiem nekad nav sevišķi paticis risināt dažādas problēmas, it īpaši, ja tie vēl nav varējuši saskatīt, ka uzreiz gūs no tā tiešu labumu sev. Par laimi vai nelaimi, tādēļ vai citu iemeslu dēļ varētu teikt, ka cilvēki savā ziņā ir vienojušies par tādas sistēmas izveidi, kura viņu vietā uzņemas atrisināt šos sāpīgos jautājumus un noņemt no atsevišķiem indivīdiem smago rūpju nastu. Diemžēl, nav arī gluži tā kā pasakā, ka viss notiktu pats no sevis, proti, par to no indivīdiem, kuri ir iesaistīti un pakļāvušies šai sistēmai tiek prasīts, lai tie finansētu gan visus tiešos izdevumus, gan arī laika gaitā izveidojušos valdības aparātu. Nevienam nav noslēpums, ka šī finansēšana pamatā tiek organizēta ar nodokļu sistēmas palīdzību, kas paredz dažādu nodokļu un nodevu nomaksu valstij. Daļa no šiem līdzekļiem veido pamatbudžetu, kur nav nosakāma atsevišķu konkrēto līdzekļu izmantošana, bet ir arī nodokļi un nodevas, par kuriem iekasētās summas tiek izmantotas tikai noteiktu mērķu īstenošanai, problēmu novēršanai. Viens no tādiem nodokļiem ir arī “Dabas resursu nodoklis”. Šis nodoklis tiek ieskaitīts speciālajā budžetā un tiek izmantots tikai speciāliem mērķiem, kas saistīti ar vides aizsardzību vai to saistītiem pasākumiem.
Manuprāt, lai labāk varētu izprast šī nodokļa ietekmi un nozīmi, vispirms būtu saprātīgi iepazīties pamatjautājumos ar pašu nodokli nedaudz tuvāk. …
