Rietumzemju filozofijas šūpulis kārts grieķu kolonijās Vidusjūras krastos, joniešu Mazāzijā un Dienviditālijā. Tur noritošā rosīgā tirdzniecība ar toreiz pazīstamo pasauli ne tikai nesa labklājību grieķu koloniju pilsētām, bet arī sniedza tām citu tautu zināšanas (matemātiku, astronomiju, ģeogrāfiju, kalendāru, naudas kalšanu, papīru). Sakari ar svešām kultūrām stimulē un paplašina garīgo apvārsni. Vidusjūras baseina reģionā dzimst pilnīgi jauns un nebijis brīnums – sengrieķu filosofija, kas ar laiku kļūst par vienu no visas Rietumu civilizācijas stūrakmeņiem.Jebkurai tautai un kultūrai raksturīgas savas gudrības meklējumu formas, centieni uzminēt pasaules uzbūves noslēpumus.…
