Author:
Evaluation:
Published: 29.01.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Used
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 1.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 2.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 3.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 4.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 5.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 6.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 7.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 8.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 9.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 10.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 11.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 12.
  • Research Papers 'Republikas kā valsts vadīšanas formas raksturojums', 13.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Republikas definīcija    4
2.  Republikas raksturojums    6
2.1.  Republikas pazīmes    6
2.2.  Republikas veidi    6
3.  Republika vēsturiskā aspektā    9
4.  Republikas un monarhijas salīdzinājums    10
  Secinājumi    12
  Izmantota literatūra    13
Extract

Republika kā valsts vadīšanas forma ir diezgan izplatīta, tomēr, pētot republiku, vispirms jānoskaidro nozīme vārdam „republika”. Pastāv vairāki definējumi.
„Republika – valsts vadīšanas forma, kurā augstākās valsts varas institūcijas un amatpersonas tiek ievēlētas.”1 Tātad no šī definējuma var secināt, ka republikas pastāvēšanas galvenais princips ir saistīts ar velēšanu pastāvēšanu, taču tajā nav uzsvērt, kas ievēl valsts varas institūcijas un amatpersonas, bet to noskaidro definējums, kurš raksturo republiku sekojoši: „Republika – valsts iekārta, kuras augstākus valsts varas institūtus uz noteiktu laiku ievēlē pilsoņi, kurā par valsts varas avotu tiek uzskatīta pilsoņu griba, bet par valsts varas uzdevumu – kalpošana pilsoņu interesēm.”2 Šīs definējums norāda uz to, ka valsts vara pieder pilsoņiem, kuri arī ievēl valsts varas institūcijas.
Līdzīgu definējumu ir devis arī V. Jakubaņecs, ka „…republika (tulkojumā no latīņu valodas – sabiedriska lieta, valsts) – vadīšanas forma, kurā par vienīgo varas avotu pēc likuma ir atzīta tauta. …

Atlants