„Gals un sākums” dzejoļu krājumā dzejnieks kavējas pie cilvēka dzīves jēgas meklējumiem, sevis veidošanas, dzīvības un nāves problēmām.
Rainis uzskata, ka katrs cilvēks atsevišķi, katrs cilvēks vien ir augšanas sāpju nesējs. Viņš viens ir izsaucis un tā radījis vārdus: līdzjūtība, līdzdalība, līdzcietība.
„Katru cilvēku vienu dur ērkšķu vainags dūrējs.
Un sāpju sūres nevar mīļiem vārdiem dzēst...
Un tam, ko visvairāk mīli,- nevar palīdzēt...
Ne vējš spēj kalnus aiznest, ne uguns upi dzert
Kā dzīvot, kā palīdzēt sev, kā citiem?”…
