-
Individuālas krīzes situācijas analīze
Protams, pateicoties sociālā darbinieka profesionalitātei, izdevās noskaidrot, ka Kārlim, balstoties uz stāstīto, mātes nāve, joprojām nav atrisināta krīze un pašu spēkiem Kārlim var neizdoties tikt ar to galā. Darbiniece to sasaistīja ar alkohola atkarības problēmu. Izvēlējās pielietot krīzes intervences metodi.
Kārlis pēc sarunas ar darbinieci jutās iedvesmots, viņš tikai tagad sāka apzināties nevēlēšanos pieņemt mātes nāvi un atkarības problēmu. Palēnām Kārlis ar sociālās darbinieces palīdzību iesaistījās anonīmo alkoholiķu palīdzības programmās un grupās, kur pārrunājot savu problēmu ar psihologiem un citu jomu speciālistiem, Kārlis spēja atjaunot savu spēju kontrolēti lietot alkoholu.
2.4. Pārorientēšanās fāze (Kārlim- kopš atrisināja alkohola atkarības problēmu).
Saņemot plašu psiholoģisko atbalstu, Kārlis apņēmās atrisināt pārējās dzīves problēmas- bezdarba problēmu, dzīvokļa parādu segšanu, kā arī jauna dzīvesveida iegūšanu kopumā. Protams tas nebija 2 mēnešu jautājums. Kārlis vēl ilgu laiku cīnījās un mācījās darīt visu nu jauna- patstāvīgi. Taču galvenais, kas norisinājās šajā fāzē bija tas, ka Kārlis apzinājās savu pagātni un to turpināja nest sev līdzi, bet viņš iemācījās ar to sadzīvot tā, lai pagātne netraucē tagadnei un nākotnei.
…
Krīzes situācijas analīze 1. Kārlis piedzīvoja traumatisko krīzi. Viņam mātes nāve bija šoks. Kārlis vairs nezina kā dzīvot tālāk, jo patstāvīgi dzīvot nemaz neprot. Kārlis izjūt bailes, agresiju, bezpalīdzību, kas ir tikai nedaudzi no traumatiskās krīzes simptomiem. Šajā gadījumā traumatisko krīzi iztaisīja- Zaudējums- mātes un līdzšinējā dzīvesveida. 2. Krīzes fāzes- 2.1. Šoka fāze (Kārlim 7 dienas pēc mātes nāves). Kārlis pirmajā brīdī nespēja apzināties šo notikumu. Viņš nekliedza, neplēsa traukus, bet bija pilnībā mierīgs. Viņš bija ieslīdzis sevī, sēdēja uz gultas malas un nevarēja aptvert notiekošo. Kārlis izmantoja aizsargmehānismu- noliegums-, jo nevēlējās samierināties ar šo domu, ka māte, viņa aprūpētāja ir mirusi, tādēļ sāka lietot alkoholu, tādā veidā it kā aizbēgot no problēmas/ situācijas un nedomājot par to. Taču šī situācija tikai saasinājās. 2.2. Reaktīvā fāze (Kārlim 4 nedēļas pēc mātes nāves). Sākoties reaktīvajai fāzei, Kārlim nācās uz notiekošo paskatīties ar redzīgām acīm, taču patiesībā viņa psihe bija pārāk vāja un nesagatavota, lai pieņemtu šo faktu. Kārlis nevēlējās apzināties, ka zaudējis gan māti, gan finansiālo stabilitāti, gan arī mājas- par viņu vairāk nerūpēsies. Vājās psihes dēļ Kārlis turpināja neapzināti “noliegt” problēmu turpinot lietot alkoholu.
