• Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā pārejā

     

    Research Papers5 Politics

Author:
Evaluation:
Published: 17.02.2003.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 15 units
References: Not used
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 1.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 2.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 3.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 4.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 5.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 6.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 7.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 8.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 9.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 10.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 11.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 12.
  • Research Papers 'Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu un Centrāleiropas valstu demokrātiskajā ', 13.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Ievads    3
2.  Iztirzājums    6
3.  Nobeigums    9
4.  Izmantotā literatūra    11
Extract

Vēstures gaitā līdzīgi notikumi notiek vairāk vai mazāk vienlaikus dažādu valstu vai politisko sistēmu robežās, arī demokratizācijas “viļņi”. Demokratizācijas “vilnis“ ir pāreju grupa no nedemokrātiska uz demokrātisku režīmu, tas notiek noteiktā laika posmā un nopietni pārsniedz pārejas pretējā virzienā tajā laika posmā. Demokratizācijas “vilnis” parasti arī izraisa nepilnīgu demokrātisku politisko sistēmu liberalizāciju. Modernajā pasaulē pavisam ir notikuši trīs demokratizācijas “viļņi”.
Katrs no tiem skāra relatīvi mazu skaitu valstu, un arī katra demokratizācijas “viļņa” laikā dažu režīmu pārmaiņas notika arī nedemokrātiskā virzienā. Pirmajiem diviem demokratizācijas “viļņiem” sekoja pretējs “vilnis”, kura laikā dažas, bet ne visas, valstis, kas iepriekš bija veikušas pāreju uz demokrātisku režīmu atgriezās pie nedemokrātiskas valdīšanas. Tālāk es sīkāk paskaidroju trešā demokratizācijas “viļņa” būtību, jo šis process ir ļoti būtiski saistīts ar Baltijas un Centrāleiropas valstīm. Trešais demokratizācijas “vilnis” aizsākās 1974. gadā, kad tika gāzts autoritatīvais režīms Portugāle un tā pārgāja uz demokrātisku režīmu, demokrātiskie režīmi aizvietoja autoritatīvos režīmus aptuveni trīsdesmit valstīs Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā. Citās valstīs, demokrātiju atbalstošās kustības ieguva spēku un leģitimitāti. Šis demokrātiskais “vilnis” aizsākās Dienvideiropā, jau trīs mēnešus pēc Portugāles politiskā režīma gāšanas, arī Grieķijā tika gāzts militārais režīms un varu pārņēma tauta. Arī Spānijā pēc diktatora Francisko Franko nāves tika izveidota demokrātiska politiskā iekārta. Tai pašā laikā Latīņamerikā, varētu teikt, ka notika demilitarizācija, respektīvi, no varas atkāpās vairāku valstu militārie vadoņi un demokrātiskās valsts iekārtas izveidojās Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā, Urugvajā. Demokrātijas tradīcijas tika iedibinātas arī Brazīlijā, Hondurasā, Salvadorā, Gvatemalā. Sabrūkot Padomju Savienībai demokrātiskie režīmi izveidojās Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā; arī Polijā, Čehoslovākijā, Rumānijā. Tika iznīcināts Padomju ideoloģijas simbols – Berlīnes mūris – un Austrumvācija tika apvienota ar Rietumvāciju..

Author's comment
Atlants