-
Baltijas valstu un PSRS ekonomiskās attiecības (1920.-1940.gads)
Evaluated!
| Nr. | Chapter | Page. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Baltijas valstu un PSRS ekonomiskās attiecības | 4 |
| 2. | Latvijas – Krievijas ekonomiskās attiecības | 5 |
| 2.1. | Latvijas – Krievijas miera līgums (1920-1926) | 5 |
| 2.2. | Tirdzniecības līgums starp Latviju un PSRS (1927 – 1932) | 7 |
| 3. | Igaunijas – Krievijas ekonomiskās attiecības | 9 |
| 3.1. | Tiešās priekšrocības no Tartu Miera līguma | 10 |
| 3.2. | Miera līguma parakstīšana un eksporta iespējas uz Padomju Savienību | 11 |
| 3.3. | Igaunijas priekšrocības, parakstot Tartu Mieru līgumu pirmajā kārtā | 13 |
| 4. | Lietuvas – Krievijas ekonomiskās attiecības | 15 |
| Secinājumi | 17 | |
| Bibliogrāfisko norāžu saraksts | 18 |
Pēc Pirmā pasaules kara Baltijas valstis kļuva PSRS ekonomiski-politisko sākumpunktu un palika par vienu no PSRS prioritāriem jautājumiem visa starpkaru laika posmā. 1919.gada 31.augustā Igaunijas valdība, bet 11.septembrī - Somijas un Latvijas valdības saņēma Krievijas piedāvājumu sākt miera sarunas. Lietuvas valdība šādu piedāvājumu saņēma 15.septembrī.
1920. gadā visas trīs Baltijas valstis parakstīja ar PSRS miera līgumus, kas neapšaubāmi bija griezuma punkts Baltijas valstu ekonomikas attīstībā. PSRS investētais kapitāls lieliski stimulēja Baltijas valstu ekonomiku. Tajā paša laikā pārmērīgā atkarība no PSRS ekonomikas padarīja Baltijas valstu vēlāko reorentāciju uz Eiropu par smagāku procesu.
Darbā tiks apskatīta Baltijas valstu ekonomiski-politiskā situācija laika perioda no 1920. līdz 1940. gadam, kas izritēja no miera līgumu nosacījumiem; miera līgumu nosacījumu salīdzināšana Baltijas valstu starpā; tiks analizētas katras Baltijas valsts priekšrocības, iegūtas no miera līgumu noslēgšanas; kā arī iegūtas iespējas eksportēt produkciju uz Padomju Krieviju.
Noslēdzoties Pirmajam pasaules karam visas trīs Baltijas valstis uzsāka sarunas par miera līgumu noslēgšanu ar Krieviju. Miera līgumi ar katru no valstīm tika noslēgti 1920.gadā, kas ietvēra gan politiskus, gan arī ekonomiskus mērķus. Galvenie ekonomiskie mērķi bija tirdzniecības nostiprināšana un tās lomas palielināšana starp Baltijas valstīm un Krieviju. Attēlā 1.1 ir atspoguļots Krievijas tranzīts caur Baltijas valstīm starpkaru gados.…
Darbā tiks apskatīta Baltijas valstu ekonomiski-politiskā situācija laika perioda no 1920. līdz 1940. gadam, kas izritēja no miera līgumu nosacījumiem; miera līgumu nosacījumu salīdzināšana Baltijas valstu starpā; tiks analizētas katras Baltijas valsts priekšrocības, iegūtas no miera līgumu noslēgšanas; kā arī iegūtas iespējas eksportēt produkciju uz Padomju Krieviju.
